Rīga, Bruņinieku iela 28-7
+371 67 186 055
+371 22 025 797
Rīga, Blaumaņa iela 11/13–14, 5. stāvs
+371 66 047 155
+371 26 410 810
Jauna prasme mazulim - velšanās
Jauna prasme mazulim - velšanās
Tas ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem mazuļa fiziskas attīstības stūrakmeņiem. Pētām, kã vecāki var pareizi veicinat mazuļa velšanos mãjas apsākļos un kãdos gadījumos tomēr jāsauc palīgã speciālists.
Tas ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem mazuļa fiziskas attīstības stūrakmeņiem. Pētām, kã vecāki var pareizi veicinat mazuļa velšanos mãjas apsākļos un kãdos gadījumos tomēr jāsauc palīgã speciālists.
Kad bebītim jāsāk velties?
Kad bebītim jāsāk velties?
Velšanãs pārsvara tiek apgūta 3 lidz 6 mēnešu vecumā, kad bērns ir pietiekami attīstijis savas fiziskãs iemaņas. Kāpēc šī prasme ir tik svaríga? “Velšanãs attīsta ķermena simetriju, regulē muskulatūras tonusu, ķermeņa kustību kontroli, kã arī sagatavo nākamajām būtiskajām prasmēm - rotēšanai ap savu asi, līšanai, pēc tam jau rāpošanai un sēdēšanai,” skaidro fizioterapeite Jeļena Plisko, uzsverot, ka no mazuļa divu mēnešu vecuma vecākiem
uz neilgu laiku apzināti jāsāk likt bebīti pozā uz vēdera. “Vislabāk sākumā to veikt pavisam īsu brītiņu, pāris sekundes, aktīvi vērojot savu bērniņu - vai viņam ir ērti, kã vins jūtas uz punča, un pēc brīza atgriezties pozā uz muguras, lai mazais atpūstos no jaunās pozas radītās slodzes. Šīs aktivitātes jāveic tikai un vienīgi uz grīdas - tas ir būtiski, jo tikai uz cietas virsmas bērns pats spēj normāli un pareizi attīstīties. Kāpēc guļus poza uz vēdera ir laba? Tā ir kā iekšējo orgãnu masāža, kas stimulē vēdera darbību un mazulītim var palīdzēt pret gāzu veidošanos.”
Velšanãs pārsvara tiek apgūta 3 lidz 6 mēnešu vecumā, kad bērns ir pietiekami attīstijis savas fiziskãs iemaņas. Kāpēc šī prasme ir tik svaríga? “Velšanãs attīsta ķermena simetriju, regulē muskulatūras tonusu, ķermeņa kustību kontroli, kã arī sagatavo nākamajām būtiskajām prasmēm - rotēšanai ap savu asi, līšanai, pēc tam jau rāpošanai un sēdēšanai,” skaidro fizioterapeite Jeļena Plisko, uzsverot, ka no mazuļa divu mēnešu vecuma vecākiem
uz neilgu laiku apzināti jāsāk likt bebīti pozā uz vēdera. “Vislabāk sākumā to veikt pavisam īsu brītiņu, pāris sekundes, aktīvi vērojot savu bērniņu - vai viņam ir ērti, kã vins jūtas uz punča, un pēc brīza atgriezties pozā uz muguras, lai mazais atpūstos no jaunās pozas radītās slodzes. Šīs aktivitātes jāveic tikai un vienīgi uz grīdas - tas ir būtiski, jo tikai uz cietas virsmas bērns pats spēj normāli un pareizi attīstīties. Kāpēc guļus poza uz vēdera ir laba? Tā ir kā iekšējo orgãnu masāža, kas stimulē vēdera darbību un mazulītim var palīdzēt pret gāzu veidošanos.”
Trauksmes zvans - paaugstināts tonuss
Trauksmes zvans - paaugstināts tonuss
Vecāki nereti satraucas, ka mazulim varētu būt paaugstināts muskuļu tonuss. Pievērst īpašu uzmanību vajadzētu tad, ja mazulis veļas tkai uz viena sāna, bet uz otra nē vai to dara negribīgi. “Ja trijos mēnešos bērns sāk velties, mazajam vēl varêtu būt paaugstināts tonuss, kas dabiski mazināsies aptuveni sešu mēnešu vecumā.” Paaugstināts tonuss vai asimetrija - vai to var ievērot tikai speciālists ar savu uztrenēto aci? Fizioterapeite Jeļena Plisko uzsver - ja, ikdiena ģērbjot, veļot, mazgãjot, barojot mazuli, mamma un tētis var just, ka bērniņam viena kãja vai roka ir nedaudz sasprindzināta, ja tas notiek regulāri arī tad, kad ar mazulīti darbojamies bez steigas, atkārtojot vienu, otru reizi, tomēr tas ir jāuztver kā zināms trauksmes zvaniņš, ka mazuļa ķermenī ir tonuss. “Arī barojot bebīti, mamma var sajust, ka bērns atliec galviņu uz aizmuguri. Vai arī bērns uz vieniem sāniem veļas labprāt, taču, veļoties uz otriem sāniem, sastingst, kļūst nemierīgs vai niķīgs, jo bērniņam šādā pozā nav ērti, traucê paaugstināts muskuļu tonuss, un mazulis par to ziņo ar savu uzvedību. Var būt, ka šāda mazuļa uzvedība novērojama dažas dienas vai nedēļu, tomēr, ja tas nepāriet, labāk pierakstīties pie fizioterapeita, jo tonuss reti pāriet pats no sevis. Ideālajā gadījumā paaugstinātu muskuļu tonusu konstatā ģimenes ārsts mazuļa apskatē.
Fizioterapeita konsultācija vairāk būs nepieciešama tieši vecākiem, lai piekoriģētu hendlingu jeb mazuļa turēšanu, nēsāšanu, pacelšanu, ģērbšanu. Ja ikdienā vecāki ievēro hendlinga pamatprincipus, tad dabiski veicina velšanos, jo visas kustības notiek caur velšanu un sānu pozīciju,” skaidro Jeļena Plisko, atgādinot, ka vecākiem ir svarīgi mazuli turēt gan ar vienu, gan otru roku jeb gan no vienas puses, gan otras. “Katram vecākam ir sava mīļākā roka, kura ir spēcīgaka un ar kuru ir ērtāk turēt mazuli. leteikums - atcerēties par rokas maiņu vai sarunāt ar otru vecaku, lai viņš tur bērninu no otras puses.”
Vecāki nereti satraucas, ka mazulim varētu būt paaugstināts muskuļu tonuss. Pievērst īpašu uzmanību vajadzētu tad, ja mazulis veļas tkai uz viena sāna, bet uz otra nē vai to dara negribīgi. “Ja trijos mēnešos bērns sāk velties, mazajam vēl varêtu būt paaugstināts tonuss, kas dabiski mazināsies aptuveni sešu mēnešu vecumā.” Paaugstināts tonuss vai asimetrija - vai to var ievērot tikai speciālists ar savu uztrenēto aci? Fizioterapeite Jeļena Plisko uzsver - ja, ikdiena ģērbjot, veļot, mazgãjot, barojot mazuli, mamma un tētis var just, ka bērniņam viena kãja vai roka ir nedaudz sasprindzināta, ja tas notiek regulāri arī tad, kad ar mazulīti darbojamies bez steigas, atkārtojot vienu, otru reizi, tomēr tas ir jāuztver kā zināms trauksmes zvaniņš, ka mazuļa ķermenī ir tonuss. “Arī barojot bebīti, mamma var sajust, ka bērns atliec galviņu uz aizmuguri. Vai arī bērns uz vieniem sāniem veļas labprāt, taču, veļoties uz otriem sāniem, sastingst, kļūst nemierīgs vai niķīgs, jo bērniņam šādā pozā nav ērti, traucê paaugstināts muskuļu tonuss, un mazulis par to ziņo ar savu uzvedību. Var būt, ka šāda mazuļa uzvedība novērojama dažas dienas vai nedēļu, tomēr, ja tas nepāriet, labāk pierakstīties pie fizioterapeita, jo tonuss reti pāriet pats no sevis. Ideālajā gadījumā paaugstinātu muskuļu tonusu konstatā ģimenes ārsts mazuļa apskatē.
Fizioterapeita konsultācija vairāk būs nepieciešama tieši vecākiem, lai piekoriģētu hendlingu jeb mazuļa turēšanu, nēsāšanu, pacelšanu, ģērbšanu. Ja ikdienā vecāki ievēro hendlinga pamatprincipus, tad dabiski veicina velšanos, jo visas kustības notiek caur velšanu un sānu pozīciju,” skaidro Jeļena Plisko, atgādinot, ka vecākiem ir svarīgi mazuli turēt gan ar vienu, gan otru roku jeb gan no vienas puses, gan otras. “Katram vecākam ir sava mīļākā roka, kura ir spēcīgaka un ar kuru ir ērtāk turēt mazuli. leteikums - atcerēties par rokas maiņu vai sarunāt ar otru vecaku, lai viņš tur bērninu no otras puses.”
Kā veicināt mazuļa velšanos?
Kā veicināt mazuļa velšanos?
Ir dažādi paņēmieni, kā, sākot no divu triju mēnešu vecuma, palīdzet bērniņam aktivizēt kakla muskulatūru un ķermeņa augšdaļu. “Piemēram, kad mazulis atrodas guļus uz muguras, vecāks viņam var parādit kādu rotaļlietu, var arī pagrabināt, lai noķertu mirkli, kad bērns ir izveidojis acu kontaktu ar mantiņu. Tad lēnā tempā ar mantiņu jāpaiet uz vienu pusi (apmēram 10 cm uz sāniem) — pagrabinām mantiņu un atkal atgriežam rotaļlietu sākuma pozīcijā jeb viduslīnija. Bērniņš ar šāda vingrinājuma palīdzību kustina galvu uz vienu pusi un otru, aktivizējot kakla muskulatūru.
Jau triju mēnešu vecumā vecāki var sākt veikt arī gūžas muskulatūras aktivizēšanu - saliecam bērna kājiņas ceļos, celīšus uzmanīgi turam pie mazuļa punča un sagatavojam mazo velšanās kustībai, taču neko nedarām ar spēku. Vienā rokã turam grabulīti, ar otru pieturam bērna kājiņas un mierīgi, neforsējot paveļam bērnu uz vieniem sāniem, pusceļā apstājoties un sekojot augšējās rokas kustībai (tai ieteicams iet pāri viduslīnijai).
Nevajadzētu uzreiz veikt kustību uz sāniem no sākuma un līdz galam - bērns tam var nebūt gatavs un automātiski veikt nepareizu kustību, liecot galvu uz aizmuguri,” stāsta fizioterapeite, uzsverot, ka jaunu iemaņu apgūšana mazulim prasa sagatavošanās laiku un vecākiem jāapbruņojas ar lielu pacietību. «Jāseko līdzi bērna reakcijai, apve|ot vinu uz vieniem sāniem vai otriem, lai velšanos ne vien veicinātu vecāki, bet arī sagaidītu bērna reakciju - acu kontaktu, ķermeņa reakciju, lai mazais spētu šajā procesā piedalīties.
Ir dažādi paņēmieni, kā, sākot no divu triju mēnešu vecuma, palīdzet bērniņam aktivizēt kakla muskulatūru un ķermeņa augšdaļu. “Piemēram, kad mazulis atrodas guļus uz muguras, vecāks viņam var parādit kādu rotaļlietu, var arī pagrabināt, lai noķertu mirkli, kad bērns ir izveidojis acu kontaktu ar mantiņu. Tad lēnā tempā ar mantiņu jāpaiet uz vienu pusi (apmēram 10 cm uz sāniem) — pagrabinām mantiņu un atkal atgriežam rotaļlietu sākuma pozīcijā jeb viduslīnija. Bērniņš ar šāda vingrinājuma palīdzību kustina galvu uz vienu pusi un otru, aktivizējot kakla muskulatūru.
Jau triju mēnešu vecumā vecāki var sākt veikt arī gūžas muskulatūras aktivizēšanu - saliecam bērna kājiņas ceļos, celīšus uzmanīgi turam pie mazuļa punča un sagatavojam mazo velšanās kustībai, taču neko nedarām ar spēku. Vienā rokã turam grabulīti, ar otru pieturam bērna kājiņas un mierīgi, neforsējot paveļam bērnu uz vieniem sāniem, pusceļā apstājoties un sekojot augšējās rokas kustībai (tai ieteicams iet pāri viduslīnijai).
Nevajadzētu uzreiz veikt kustību uz sāniem no sākuma un līdz galam - bērns tam var nebūt gatavs un automātiski veikt nepareizu kustību, liecot galvu uz aizmuguri,” stāsta fizioterapeite, uzsverot, ka jaunu iemaņu apgūšana mazulim prasa sagatavošanās laiku un vecākiem jāapbruņojas ar lielu pacietību. «Jāseko līdzi bērna reakcijai, apve|ot vinu uz vieniem sāniem vai otriem, lai velšanos ne vien veicinātu vecāki, bet arī sagaidītu bērna reakciju - acu kontaktu, ķermeņa reakciju, lai mazais spētu šajā procesā piedalīties.
Noderīgi Padomi Mazuļa Ikdienas Aprūpē
Noderīgi Padomi Mazuļa Ikdienas Aprūpē
Mazuļa ikdienas aprūpē jāizvairãs no asām un ātrām kustībām. Bērnu nedrīkst celt aiz padusēm, sēdināt pirms laika.
Ja mazuli iemidzina speciālā šūpuļkrēsliņā, svarīgi, lai bērns tajã nepavadītu ilgu laiku. Viņš tajā var aizmigt, bet pēc tam vecākiem obligāti jāpārceļ mazulis uz gultiņu. Bērnam ir jāļauj gulēt uz muguras bez spilvena.
Ja bērns mazuļiem paredzētajā sedeklītī jau spēj piepacelt galvu (vecākiem var šķist, ka mazais jau grib apsesties), būtu laiks pārstāt izmantot šāda veida krēsliņus. Bērns kļūst spēcīgaks, jau spēj daudz vairak, nekā tikai gulēt uz muguras, un ir svarīgi, lai viņš turpina apgūt velšanās prasmes uz grīdas. Tāpēc šādos sēdeklīšos bērnu nav ieteicams turēt ilgāk par 30 minētēm dienā.
Arī autosēdeklītī mazam bērnam nevajadzētu uzturēties ilgāk par 30 minūtēm, garākas distances ar automašīnu ieteicams veikt, kad mazulis jau sasniedzis triju mēnešu vecumu!
Vecākiem būtu ieteicams ikdienā iztikt bez bērna nēsāšanas ergosomā. Ja to izmanto, tad tikai retos gadījumos un īslaicīgi. Arī slingu vēlams izmantot tikai bērniņa pirmajos dzīves mēnešos.
Kad bērniņš ir paaudzies, kategoriski nedrīkst likt viņu staigulī, kur visu laiku atrodās piespiedu stāvus pozā. Arī šūpoles var izmantot tikai tad, ja bērnu šūpo lēni, jo mazais bieži nepaspēj ar ķermeni noreaģēt uz šūpošanās ātrumu un viņa automātiskā atbildes reakcija būs nedabiski sasprindzināts ķermenis.
Jāņem vērā, ka visas šīs palīgierīces ir domātas vecāku ertībai, nevis maza cilvēciņa veiksmigai attīstībai. Viss ģeniālais patiesībā ir vienkāršs: triju lidz sešu mēnešu vecumā vēlams, lai bērns ikdienā atrodas ar skatienu pret pasauli un uz cietas virsmas - grīdas, kur noritēs viņam visatbilstošākā fiziskã attīstība.
Mazuļa ikdienas aprūpē jāizvairãs no asām un ātrām kustībām. Bērnu nedrīkst celt aiz padusēm, sēdināt pirms laika.
Ja mazuli iemidzina speciālā šūpuļkrēsliņā, svarīgi, lai bērns tajã nepavadītu ilgu laiku. Viņš tajā var aizmigt, bet pēc tam vecākiem obligāti jāpārceļ mazulis uz gultiņu. Bērnam ir jāļauj gulēt uz muguras bez spilvena.
Ja bērns mazuļiem paredzētajā sedeklītī jau spēj piepacelt galvu (vecākiem var šķist, ka mazais jau grib apsesties), būtu laiks pārstāt izmantot šāda veida krēsliņus. Bērns kļūst spēcīgaks, jau spēj daudz vairak, nekā tikai gulēt uz muguras, un ir svarīgi, lai viņš turpina apgūt velšanās prasmes uz grīdas. Tāpēc šādos sēdeklīšos bērnu nav ieteicams turēt ilgāk par 30 minētēm dienā.
Arī autosēdeklītī mazam bērnam nevajadzētu uzturēties ilgāk par 30 minūtēm, garākas distances ar automašīnu ieteicams veikt, kad mazulis jau sasniedzis triju mēnešu vecumu!
Vecākiem būtu ieteicams ikdienā iztikt bez bērna nēsāšanas ergosomā. Ja to izmanto, tad tikai retos gadījumos un īslaicīgi. Arī slingu vēlams izmantot tikai bērniņa pirmajos dzīves mēnešos.
Kad bērniņš ir paaudzies, kategoriski nedrīkst likt viņu staigulī, kur visu laiku atrodās piespiedu stāvus pozā. Arī šūpoles var izmantot tikai tad, ja bērnu šūpo lēni, jo mazais bieži nepaspēj ar ķermeni noreaģēt uz šūpošanās ātrumu un viņa automātiskā atbildes reakcija būs nedabiski sasprindzināts ķermenis.
Jāņem vērā, ka visas šīs palīgierīces ir domātas vecāku ertībai, nevis maza cilvēciņa veiksmigai attīstībai. Viss ģeniālais patiesībā ir vienkāršs: triju lidz sešu mēnešu vecumā vēlams, lai bērns ikdienā atrodas ar skatienu pret pasauli un uz cietas virsmas - grīdas, kur noritēs viņam visatbilstošākā fiziskã attīstība.
Ņem vērā!
Ņem vērā!
Četru piecu mēnešu vecumā, kad bērns jau būs pietiekami attīstījis ķermeņa līdzsvaru, turot sānu pozīciju, viņš pats jutīsies gana drosi, lai atrastos uz sāniem, pats spēs velties un gulēt sānu pozīcijā.
Vēl jāatceras, ka saskaņā ar hendlinga principiem velšanãs, tāpat kā bērna pacelšana, vienmēr notiek caur sāna pozīciju. Pirms bērnu paņem rokãs, lai viņu paceltu, mazo pagriež uz sāniem, pieaugušais uzmanīgi uzveļ mazuli uz savas rokas, pie reizes var pieturet arī galviņu, lai beigãs bērns nonāktu pozīcija ar muguru pret pieaugušo. Ja izjūtat nedrošību un šaubas, vai paceļat un turat mazuli pareizi, labāk aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, lai kopā ar speciālistu apgūtu un sajustu mazuļa pareizu pacelšanu, atkārtojot to vairākas reizes.
Četru piecu mēnešu vecumā, kad bērns jau būs pietiekami attīstījis ķermeņa līdzsvaru, turot sānu pozīciju, viņš pats jutīsies gana drosi, lai atrastos uz sāniem, pats spēs velties un gulēt sānu pozīcijā.
Vēl jāatceras, ka saskaņā ar hendlinga principiem velšanãs, tāpat kā bērna pacelšana, vienmēr notiek caur sāna pozīciju. Pirms bērnu paņem rokãs, lai viņu paceltu, mazo pagriež uz sāniem, pieaugušais uzmanīgi uzveļ mazuli uz savas rokas, pie reizes var pieturet arī galviņu, lai beigãs bērns nonāktu pozīcija ar muguru pret pieaugušo. Ja izjūtat nedrošību un šaubas, vai paceļat un turat mazuli pareizi, labāk aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita, lai kopā ar speciālistu apgūtu un sajustu mazuļa pareizu pacelšanu, atkārtojot to vairākas reizes.
JEĻENA PLISKO,
fizioterapeite Arho Medicīnas Serviss